Kā būt konservatīvam

Rodžers Skrūtons

Britu filozofs un esejists Rodžers Skrūtons (1944–2020) grāmatā Kā būt konservatīvam lieliskā stilā un skaidri runā par sarežģīto, ieskicē veidus, kā būt šodien, kā nepazaudēt pagātni un kā nesasteigt nākotni. Šo būšanas veidu viņš sauc par “konservatīvu”. Skrūtons lieliski pārzina šī apzīmējuma vēsturi un ar to saistītās diskusijas. Viņš nepaļaujas uz vienkāršotiem (un tāpēc maz ko izsakošiem) “konservatīvisma” tēliem un definīcijām. Īstā filozofa neatlaidībā viņš grāmatas gaitā piepilda vārdu “konservatīvs” ar saturu, kuru lasītājs varbūt pat nav cerējis sastapt – jo nav ticējis, ka īstas domas un īstas būšanas apraksti vēl ir iespējami. Skrūtona grāmatu lasot, iespējams atgūt ticību (vai vismaz – nojaust), ka dzīve, kurā savienojas pagātne, tagadne un nākotne ir iespējama, un, ka šajā dzīvē vēl var būt nozīme arī skaistajam. Turklāt, domājot par šādas dzīves iespēju, autors nebēg no sarunas ar modernās kultūras filozofiju, literatūru, mākslu un ikdienu.

Citāti uz aizmugurējā vāka

Mēs esam radības ar noteiktām vajadzībām, un mūsu vislielākā vajadzība ir pēc mājām — vietas, kur esam aizsargāti un mīlēti. Un mēs nonākam šajās mājās nevis vieni, bet kopā ar citiem. Visi mūsu mēģinājumi panākt, lai apkārtējā vide izskatītos pareizi — to dekorējot, kārtojot un veidojot —, ir mēģinājumi pienācīgi uzņemt sevi un tos, kurus mīlam.

Iecietība nozīmē atzīt citu tiesības domāt un rīkoties veidos, kurus jūs neatbalstāt. Tas nozīmē būt gatavam aizstāvēt cilvēkus pret diskrimināciju, pat ja nicināt viņu domas un jūtas.

Demokrātija nozīmē piekrišanu būt tādu ļaužu pārvaldītam, kuri izteikti nepatīk. Tas ir iespējams tikai tad, ja saglabājam uzticību sarunai un patiesai politiķu vēlmei rast izlīgumu ar pretiniekiem. Tas ir priekšnoteikums jebkāda veida politiskajai kārtībai, kura pielāgojas sabiedriskajām kustībām no apakšas un var likt valsts varai nest atbildību par savu rīcību.

Mēs pagātni ne tikai pētām, mēs to arī mantojam, un mantošana uzliek gan īpašumtiesības, gan aizbildņa pienākumu. Lietas, par kurām cīnījās un par kurām mira, nedrīkst laiski izšķērdēt. Jo tās ir citu cilvēku — vēl nedzimušo — īpašums.

Grāmatu sērija

Šis ir pirmais sējums sērijā Leukothea. Konservatīvās domas bibliotēka. Vēl šajā sērijā iznākušas ir Patrika Denīna Kāpēc liberālisms cieta neveiksmi un Frīdriha Hajeka Ceļš uz kalpību.